Brokastīs kāds dzer tēju, bet cits – kafiju. Pusdienas parasti beidzas ar ierasto tasīti kafijas vai glāzi sulas. Pēc vakariņām kārta pienāk kefīram vai atkal tējai. Bet ēdienreižu starplaikos slāpes tiek remdētas ar kādu gāzētu dzērienu vai labākajā gadījumā minerālūdeni. Un tikai pašam parastākajam ūdenim nekādi neatrodas vieta mūsu ēdienkartē.
Taču tieši ūdenim ierādāma pirmā un galvenā vieta, jo tas ir pats veselīgākais dzēriens, bez kura organisms “sarūs” un pirms laika sāk novecot. Ūdens piedalās visos organismā notiekošajos maiņas procesos un visās fizikāli ķīmiskajās reakcijās. Tas transportē barības vielas un uztur pastāvīgu ķermeņa temperatūru. Ja organismā ir ūdens deficīts:
* nieres nespēj normāli strādāt, un daļu to funkciju nākas uzņemties aknām;
* nogulsnējas limfa, veidojas trombi, asinsvadu sieniņas kļūst plānākas;
* organismā uzkrājas toksīni, tas pārstāj pretoties infekcijām;
* muskuļi zaudē tonusu, āda – tvirtumu;
* sākas aizcietējums.
Uzmanību! Dažās notievēšanai paredzētajās diētās cita starpā tiek ieteikts samazināt arī jebkura šķidruma lietošanu. Visiem, kas nolēmuši šim ieteikumam sekot, jāzina: tiešām – diezgan drīz svari rādīs vēlamo rezultātu, taču par katru nomesto kilogramu būs maksāts ar veselību.
Cik daudz jādzer?
Pieaudzis cilvēks diennaktī zaudē līdz 3 litriem ūdens, tātad tas jāatjauno tieši tādā apjomā. Aptuveni puse no šā daudzuma tiek uzņemta ar ēdienu, jo ūdens ir pat cietajos cepumos, riekstos un žāvētos augļos. Atlikušās 8–10 glāzes arī ir tā norma, kas jāuzņem dienas laikā. Precīzāk tā ir 1/5 glāzes ūdens uz 1 kg ķermeņa svara.
Ko dzert?
Lai kam mēs dotu priekšroku, pat pašiem veselīgākajiem dzērieniem (sulām, mājas limonādei, zaļajai tējai), sava vieta ierādāma arī parastajam ūdenim. Tam nav jābūt ne destilētam, ne vārītam, ne mineralizētam, ne vēl kādam citam, bet gan dabīgam artēziskajam, akas vai avota ūdenim. Tāds ūdens jau pats par sevi ir veselīgs. To lietojot, jau pēc pāris nedēļām zarnu trakts sāk strādāt kā pulkstenis, āda attīrās un kļūst gludāka, pierimst galvassāpes, atjaunojas elpošana. Taču mūsdienās tieši šīs pašas vienkāršās zāles ir pats lielākais deficīts. Ekoloģiskā situācija pasaulē ir tāda, ka, pēc zinātnieku atzinuma, dzeršanai derīgs ir tikai 1% no visiem Zemes ūdens krājumiem. To atrast var klusas lauku sētas akā vai avotiņā.
Tagad jau esam pieraduši, ka dzeramo ūdeni, iepildītu plastmasas pudelēs, var nopirkt veikalā. Tas, protams, ir tikai apsveicami, ja vien piedāvātā prece ir patiesi tīrs dabas produkts, kā to apgalvo reklāma. Diemžēl daudzviet veiktās ekspertīzes ir pierādījušas, ka krietna daļa fasētā ūdens mēdz būt falsificēts.
Ūdensvada ūdens ir pieejams visiem, taču dzert to tieši no krāna nedrīkst. Lai krāna ūdeni padarītu derīgu dzeršanai, jārīkojas šādi.
1. Ūdens jāfiltrē. Vislabāk izvēlēties filtru, kas darbojas pēc šūnu membrānu principa. Tas attīra ūdeni no toksisko metālu joniem, aktīvā hlora, organiskajiem un hlororganiskajiem savienojumiem.
2. Ūdens jānostādina. Ūdeni nostādina stikla vai emaljētā traukā 3–4 stundas, bet vēl labāk – nakti.
3. Ūdens jāuzsilda. Nostādinātu ūdeni var nevārīt. Lai aizietu bojā elementārās baktērijas, pietiek to uzsildīt līdz 40 grādiem.
4. Ūdens jāsasaldē un jāatkausē. Tā ir viena no kvalitatīvākajām krāna ūdens attīrīšanas metodēm mājas apstākļos. Nostādināto ūdeni emaljētā vai nerūsējošā tērauda traukā ieliek ledusskapja saldētavā. Kad puse no satura būs sasalusi, nesasalušo ūdeni nolej, bet ledu izkausē.
Kā dzert?
Uzdzerot brokastīm tēju, pusdienu maltītei kompotu vai sulu, mēs pat nenojaušam, ka tas ir īsts lāča pakalpojums gremošanas procesam. Lietojot šķidrumu maltītes laikā, tiek sašķidrināta kuņģa sula, bet, ja dzer tūlīt pēc ēšanas, vēl nepārstrādātais ēdiens no kuņģa tiek aizskalots zarnu traktā, kur tas rūgst un pūst. Tāpēc obligāti jāiegaumē pavisam vienkārši noteikumi.
* Diena jāsāk ar glāzi parastā ūdens. To var sagatavot jau vakarā, ieliekot ūdens glāzē citrona šķēlīti, – lai nakti nostāvas.
* Jādzer tikai ēdienreižu starplaikos. Ne vēlāk kā 20 minūtes pirms ēšanas un ne agrāk kā 2–4 stundas (atkarībā no uztura sastāva) pēc ēšanas.
* Ūdens jādzer maziem malkiem. Tā tiek labāk izskalotas nieres un urīnvadi, novērsta sāļu nogulsnēšanās.
* Dodoties garākā ceļā vai ilgākā pastaigā, noteikti jāpaņem līdzi plastmasas pudelīte ar ūdeni.
* Tīra ūdens lietošanai jāpievēršas pakāpeniski, sākot ar 3–4 glāzēm dienā un katru nākamo dienu palielinot šo daudzumu par vienu glāzi, līdz nepieciešamajai normai.
Visbeidzot pavisam vienkāršs veids, kā noteikt, cik ļoti organisms ir atūdeņojies. Jāpievērš uzmanība urīna krāsai: ja tā ir gaiša, tad viss ir kārtībā, bet, ja tumša, – tas ir signāls, ka ūdens līdzsvars ir traucēts.