
Kadrs no video
Valkā, Igaunijas pierobežā, septembrī vairāku māju pagalmus apmeklē divi lācēni, kuri meklē ēdienu atkritumu tvertnēs un mielojas ar plūmēm un āboliem dārzos. Tā kā dzīvnieki no cilvēku tuvuma nebaidās, izskanējuši viedokļi, ka aptuveni divus gadus vecos lāčus varētu nomedīt.
“Re, tā plūmīte. Kaimiņiene ieskrēja iekšā, jo viņai bija bailes, arī mans bērns un sieva; protams, pirmās emocijas bija bailes,” sastapšanos ar dzīvniekiem apraksta “Aņņu” māju saimnieks Andrejs Kalniņš, rādot aiz sētas augošo plūmi, kurā todien bija uzrāpies viens no lāčiem, kamēr otrs mielojās ar zemē nokritušajām plūmēm.
“Viņi apstaigāja manu sētu visriņķī, tad aizgāja pie kaimiņienes, atrada plūmītes. Diezgan ilgi bija, kamēr tie mednieki atbrauca. Un secināja, ka viņi nedrīkst lāčus aiztikt, tad viņš vēl aizbrauca uz māju paņemt šaujamo, lai paskatītos, kāda būs reakcija,” stāstīja Kalniņš. Šāviens lāčus aizbaidīt nepalīdzēja. “Viņiem nav tādu baiļu izjūtu, nav pieredzes tādas. Es ar medniekiem runāju. Viņiem nav šīs pieredzes, viņi netiek medīti, viņi ir divgadīgi. Un es pēc tam paskatījos krievu video par lāčiem, tad viņi par meža saimniekiem kļūst trešajā gadā. Nu, tad mēs šobrīd domājam, kas būs tajā trešajā gadā, jo viņi reāli pie cilvēkiem nāk. Viņi ir pieraduši, viņi nereaģē uz trokšņiem, jo bija viņi aizgājuši pāri tiltam uz mājām „Dzirnavkalni” un tur pa ābeļdārzu saimniekoja. Tur dauzīja ar kastroļiem un pannām, kā krievi ieteica, bet tas viņiem neko neizteica. Viņi paskatās un viss, un turpina savas darbības,” klāstīja saimnieks.
“Lai gan Pārvaldes pamatdarbs ir dabas aizsardzība, mēs nedrīkstam to risināt uz sabiedrības drošības rēķina, pat ja, iespējams, kāda nepārdomāta cilvēka rīcība šo situāciju ir provocējusi Tāpēc katrā atsevišķā gadījumā, kad konstatēta vairākkārtīga cilvēka un savvaļas dzīvnieka tikšanās, kurā dzīvnieks izrāda agresīvu vai citādu sugai netipisku uzvedību, un pastāv ļoti augsti riski cilvēku dzīvībai vai veselībai,ir rūpīgi jāizsver ieguvumi, zaudējumi un riski. Ja dzīvnieks reāli apdraud sabiedrību, lai gan lēmuma pieņemšana būtu smaga, iedzīvotāju drošība vienmēr būs pirmā izvēle,” paudis Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
“Ja kāds rosina, ka šādās bīstamības situācijās dzīvnieks būtu jāievieto zooloģiskā dārzā vai patversmē, tad aicinu aizdomāties, ar ko tad noziedzies ir savvaļas dzīvnieks, lai tam piespriestu mūža ieslodzījumu. Zooloģiskos dārzos vai patversmēs lielākoties tomēr tiek turēti dzīvnieki, kas vairākās paaudzēs ir dzimuši un auguši nebrīvē,” pauž G. Strode.
Lācis ir īpaši aizsargājama suga gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā un šobrīd saskaņā ar aktuālajiem monitoringa datiem Latvijā savvaļā sastopami aptuveni 60 lāči. S Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajam lāča indivīdu ieguve ir pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas saņemšanas, piemēram, zinātniskās izpētes un sabiedrības drošības interesēs. Lāču medības nav starp Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajiem izņēmuma gadījumiem, līdz ar to lāču medību jautājums Latvijā nav aktuāls Pat ja izņēmuma gadījumā tiek pieņemts lēmums sabiedrības drošības interesēs, tas ir attiecināms uz konkrētu dzīvnieku, konkrētā vietā, konkrētos apstākļos.
Šobrīd lāču skaita pieaugums notiek visā tā sauktajā Baltijas populācijā, tas nozīmē, ka vairāk lāču ienāk Latvijā un, iespējams, daļa no tiem paliek te uz dzīvi. Senāk galvenais iemesls lāču skaita samazinājumam un izzušanai bija medības. Tā kā tagad tās Latvijā nenotiek un Igaunijas pierobežā medības ir ierobežotas, lāču populācija atjaunojas.