1. Sojas produkti – panaceja pret vēzi
Patiesībā: atklāt simtprocentīgu likumsakarību zinātniekiem tā arī nav izdevies. Tās vienkārši nav. Jā, ir zinātniski pētījumi, kas apliecina sojas produktu nozīmi ļaundabīgo audzēju profilaksē.
Pirms 20–30 gadiem, kad Japānā prevalēja tradicionālā virtuve, kurā bija daudz sojas produktu, saslimstība ar tā sauktajām rietumu vēža formām (resnās zarnas, aizkuņģa dziedzera, prostatas vēzis) šajā valstī bija ļoti zema. Taču izskaidrot šo faktu var arī tādējādi, ka japāņi, kas ir lieli nacionālās virtuves piekritēji, uzturā lietoja galvenokārt zivis un visai maz dzīvnieku izcelsmes produktus.
2. Uzlabota cigarešu kvalitāte mazina onkoloģisko slimību risku
Patiesībā: tā nav, un mūsu valstī, kur nopērkamas nezināmas izcelsmes cigaretes, jau ne tik. Nikotīna un darvas samazināšana cigaretēs nesamazina tabakas dūmos esošos kancerogēnos savienojumus.
Tā sauktās vieglās cigaretes ar zemu darvas koncentrāciju var saturēt daudz vairāk šo kaitīgo vielu, tātad – būt daudz kancerogēnākas par cigaretēm ar augstāku darvas saturu.
3. Eksistē vēža vīruss, ar kuru var inficēties
Patiesībā: zinātnieki jau sen kā noskaidrojuši, ka onkoloģiskās slimības neizraisa nekādi vīrusi un saslimt, kontaktējoties ar vēža slimnieku, nav iespējams.
Taču jāatzīst, ka daži vīrusi tomēr piedalās kanceroģenēzē, proti, izraisa slimības, kuras vēlāk var izprovocēt dažādu audzēju attīstību. Piemēram, papilomas vīruss var būt viens no dzemdes kakliņa vēža pirmcēloņiem, vīrushepatīts B un C nākotnē var izprovocēt aknu vēzi.
Konstatēts, ka 3% cilvēku, kas ir herpesvīrusa DNS nēsātāji, vēlāk attīstījušās onkoloģiskās slimības.
4. Galvenais vēža cēlonis – slikta ekoloģija
Patiesībā: šis ir viens no viskaitīgākajiem mītiem. Tas novērš cilvēka uzmanību no daudz svarīgākiem cēloņiem – nepareizu uztura un dzīvesveida – un liek ieslīgt pasīvā nolemtībā, jo ekoloģisko problēmu risināšana nav saistīta ar mūsu paradumiem. Sūkstīties par sliktu ekoloģiju ir daudz vieglāk nekā, teiksim, atmest smēķēšanu.