Suns vai kaķis kasās! Kā atšķirt alerģiju un mīlulim palīdzēt

12-10-2021

Foto – Pixabay

Alerģija – tā ir saslimšana, ko mājdzīvniekam viņa dzīves laikā pilnībā nevar izārstēt, taču iespējams iemācīties ar to veiksmīgi sadzīvot, uzskata Rīgas klīnikas Ikaross veterinārārste Natālija Čipuštanova, kura padziļināti specializējas dermatoloģijas jautājumos. Statistika liecina, ka aptuveni 1/3 veterinārās klīnikas vizīšu saistītas ar mājdzīvnieku ādas problēmām. Starp tām var minēt alerģijas, parazitāras ādas problēmas, bakteriālas infekcijas un sēnīšu infekcijas. Tomēr būtiski ir saprast, kāda tipa alerģija ir mājdzīvniekam, jo katru no tām ārstē dažādi.



“Ja dzīvniekam rodas nieze, viņš konkrēto ķermeņa daļu sāk laizīt, var sākt izkrist spalvas, rasties apsārtums vai attīstīties vidusauss iekaisums – tās ir alerģijas pirmās pazīmes. Sekundārā pazīme ir piodermija jeb strutains ādas iekaisums, kas rodas sakarā ar izmaiņām imūnsistēmas darbībā,” skaidro Čipuštanova.

Dzīvniekiem mēdz būt trīs veidu alerģijas: blusu (alerģiskais dermatīts), elpceļu (apkārtējās vides alerģija) un barības alerģija.

Blusu alerģijas veido līdz pat 80% no visiem alerģiskajiem dermatītiem. Suņiem un kaķiem blusu kodumu radītā alerģiskā reakcija visbiežāk izpaužas niezes veidā. Līdzīga reakcija attīstās blusu siekalās esošo aktīvo vielu iedarbības rezultātā, turklāt šādu vielu ir vismaz piecpadsmit, un ikviena no tām var radīt kairinājumu vai alerģiju. Nieze var būt tik spēcīga, ka dzīvnieks, nepārtraukti kasot un laizot šo vietu, rada ādas bojājumus, un uz ādas parādās sarkani izsitumi – visbiežāk krustu vai cirkšņa rajonā. Laika gaitā āda kļūst sausa, tumšāka un pārklājas ar blaugznām.

Otrā izplatītākā ir alerģija, ko veicina apkārtējās vides faktori (jeb atopiskais dermatīts), un tā parasti parādās laika periodā no dzīves pirmajiem mēnešiem līdz trim gadiem. Vielas, kas to izraisa, var būt daudz un dažādas: ziedputekšņi, mājas putekļi, pelējums, spalvas, citu dzīvnieku apmatojums. Lai notiktu reakcija, pietiek vien ar “mikrodevu”. “Tā kā visbiežāk dzīvnieku nav iespējams izolēt no apkārtējās vides, atopisko dermatītu nāksies ārstēt visu mūžu. Lai dzīvnieks varētu turpmāko dzīvi vadīt komfortabli, jāizvēlas piemērotākais ārstēšanas veids, un, ja vien tas ir iespējams, jāizslēdz kairinātāju iedarbība,” stāsta veterinārārste.



Barības alerģija mājdzīvniekiem novērojama visretāk. Tā nav atkarīga no dzimuma vai dzīvnieka vecuma un var izpausties gan divu mēnešu, gan 14 gadu vecumā. “Imūnsistēmai nepieciešams laiks, lai attīstītu barības alerģiju, un šī perioda ilgums var būt ļoti atšķirīgs, tādēļ nav pareizi domāt, ka barības alerģiju izraisa jauni pārtikas produkti.

Visbiežāk alerģija rodas pret olbaltumvielām – gaļu. Tomēr barības alerģija var rasties pret ļoti dažādiem produktiem un tas ir individuāls process – vienam dzīvniekam alerģija var rasties pret liellopu gaļu, citam – pret vistas gaļu, zivīm, cūkgaļu, kartupeļiem vai graudaugiem. Novērojumi: suņiem 60% gadījumu vienlaikus tiek konstatēts vairāk nekā viens alergēns, bet kaķiem visbiežāk tiek konstatēts tikai viens pārtikas alergēns,” norāda Natālija Čipuštanova.

Brīdī, kad mājdzīvnieka īpašnieks savu mīluli ar alerģijas simptomiem atved uz klīniku, ir svarīgi sniegt veterinārārstam visu nepieciešamo informāciju par dzīvnieku; pēc tam tiks veikta rūpīga mājdzīvnieka apskate un noņemta asins analīze.

Lai noskaidrotu, vai nieze ir alerģiska vai parazitāra, būs nepieciešama mājdzīvnieka ādas parauga (skrāpējumu) mikroskopiska izmeklēšana.

Visbiežāk sastopamā parazitārā slimība ir sarkoptoze, ko izraisa kašķa ērce Sarcoptes. Sunim, kas pastaigājas mežā, infekcijas avots var būt inficētas lapsas vai jenoti. Sarkoptoze ir ārkārtīgi lipīga dzīvnieku slimība (sarkoptozes izraisītājs dzīvo arī uz cilvēka ādas, taču nevairojas, tāpēc slimība ar laiku izzūd pati). Inficēties ar to iespējams gan tiešā, gan netiešā veidā. Sarkoptoze, tāpat kā demodekoze (to izraisa zemādas ērce Demodex gatoi, ar ko kaķi var inficēties izstādēs) nav saistīta ar alerģijām.

Barības alerģijas gadījumā kā ārstēšanas metode tiks noteikta diagnosticējošā diēta ar pilnīgu uztura maiņu (olbaltumvielu aizstāšana). Dermatīta gadījumā – regulāra pretparazītu apstrāde, telpu, kurās mīt dzīvnieks, mitrā uzkopšana, atbilstošu medikamentu izrakstīšana vai ārstēšana ar antibiotikām. Svarīga nianse, ārstējot dzīvnieku ar antibiotikām: noskaidrot, vai dzīvnieka īpašniekam nav kāda imūnsistēmas slimība, kas saistīta ar ādas problēmām. Tas nepieciešams, tādēļ, ka ja dzīvniekam tiks nozīmēta ārstēšana ar konkrētām antibiotikām, šī viela pārstās “iedarboties” uz cilvēku – radīsies pieradums, uzsver veterinārārste.