Ilustrācija – Pixabay
Vatss jau pirms 100 gadiem rakstīja: ir bezjēdzīgi ķert lašus ezerā, ja tur nav lašu. Pat ja tev ir lieliski zvejas rīki un prasmes, tu neko noķert nevarēsi. Tāpat nevajadzētu veidot attiecības ar cilvēkiem, kuriem neesi vajadzīgs.
Dažreiz ir vērts atkāpties… Un meklēt citus risinājumus, iesaka populārā psiholoģe Anna Kirjanova.
Un nav jēgas kaut ko audzēt neauglīgā zemē – citur noteikti ir auglīga augsne. Un mums nevajadzētu censties veidot attiecības ar cilvēkiem, kuriem mēs neesam vajadzīgi.
Dažkārt cilvēks to saprot, bet viņš jau ir pielicis tik daudz pūļu, pavadījis tik daudz laika, iegādājies dārgus rīkus, laistījis smiltis – ka ir it kā “pieķēries” situācijai.
Dažreiz ir vērts atkāpties, kaut arī baidies aiziet – neveiksmes situācija ir kļuvusi ierasta.
Katru rītu ir jāsagatavojas doties uz ezeru, kur nav zivju. Zvanīt un rakstīt kādam, kam mēs neesam vajadzīgi – un mums tas ir skaidri pateikts. Nospiest gāzes pedāli iestrēgušai automašīnai, kuras akumulators jau sen ir izlādējies – varbūt tā brauks! Tā nebrauks.
Mums vai nu jālūdz palīdzība, vilkšana; vai arī vispār jāpadodas un jādodas meklēt citu ūdenstilpi. Un citu cilvēku.
Laiks ir ierobežots, dzīve nav mūžīga.
Ir iespējams ar neticamām pūlēm sasniegt to, ko vēlies, un veltīt tam savu dzīvi – izaudzēt smiltīs nožēlojamus ziedus vai ar rokām stumt automašīnu. Un var kļūt par nervozu neveiksminieku.
Kālab? Reizēm jāaiziet un jāmeklē citi ceļi, citi ceļi, ezeri un zemes. Un citi cilvēki, tādu ir miljardiem.
Un kādam mēs noteikti būsim vajadzīgi!
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Laimīga laulība nekrīt no gaisa! Galvenie likumi labām attiecībām
Piecas situācijas, kad attiecībās nav vērts atgriezties