Kā rīkoties un domāt par naudu, lai tās netrūktu?

21-08-2018

nauda

Ko mums nozīmē nauda? Vienam tā ir brīvība, otram – vara, trešajam – bauda. Bet visiem kopā nauda ir nepieciešamība. Lai arī saka, ka nauda dzīvē nav galvenais, bez tās neesam spējīgi izdzīvot ne dienu.

Nauda visu jūt
Naudai (tāpat kā cilvēkiem) ir ne tikai fiziskais, bet arī emocionālais un mentālais ķermenis, uzskata ezoteriķi. Naudas fiziskais ķermenis – tās ir banknotes un monētas. Tām patīk, kad tās apčubina, uzglabā labā stāvoklī ērtā un skaistā makā, nevis iestūķēta kabatās. Tāpat tā nevar ciest, ja tiek burzīta un, nedod Dievs, saplēsta.

Pateicoties savam emocionālajam ķermenim, nauda jūt, kāda ir mūsu attieksme. Kā it viss dabā, arī nauda tiecas pie tiem, kas to ciena un mīl, kas zina tās vērtību un, protams, mīl to pārskaitīt.

Savukārt caur savu mentālo ķermeni nauda zina, ko mēs par to domājam. Un te nu, kā saka, tikai turies! Pasarg’ Die’s, ja kādam galvā ieperinājusies doma, ka daudz naudas – tas ir slikti, negodīgi vai pat kauns.

Ikvienu, kas ir pārliecināts un svēti tic, ka godīgam cilvēkam nevar būt daudz naudas, liela nauda noteikti ies ar līkumu. Tā neies arī pie tiem, kam tuvi tādi izteicieni kā “Katram jāzina sava vieta”, “Sev pāri nepārlēksi” un tamlīdzīgi. Šāda nostādne ierobežo cilvēka tīkojumu, viņam šķiet, ka vairāk, kā jau ir, viņš nav pelnījis. Diemžēl, ja mēs paši sevi ieliekam šādos rāmjos, tajos mums arī jādzīvo.

Tāpēc vislabāk par naudu domāt kā par kaut ko patīkamu. Ka tā ir brīvība, prieks, vara, miers, stabilitāte. Ka ienākumu un dzīves līmenim gadu no gada jāpaaugstinās, bet pats esat nodrošināts un veiksmīgs cilvēks. Ka naudas lietās jums vienmēr veicas un veiksies…

nauda

Par naudu nerunā, par to viss ir pateikts
Pavērojiet sevi, cik bieži un ko jūs runājat par naudu. Sūkstāties, ka tās nav? Un nebūs! Jūs pats to sev esat iedvesis un ar savām domām un attieksmi naudu no sevis aizbaidāt. Varbūt lielāties, ka esat vinnējis loterijā, ka līgavainis jums uzdāvinājis fantastisku kažoku. Bet varbūt plātāties ar savu algu, kāda draugiem pat sapņos nav rādījusies? Pārstājiet!

Nekad sarunā ar citiem cilvēkiem nevajag ne reālajai algai kaut ko piemest klāt, ne vispār to pieminēt, īpaši, ja tā tiešām ir augsta. Vēl jo vairāk – nekādā gadījumā nedrīkst lielīties ar saviem ienākumiem. Pirmkārt, lielīties vispār nav labi, otrkārt – tā jūs pats noārdāt savu naudas enerģiju. Ne velti rietumvalstīs par savu draugu un tuvinieku, bet nereti arī vecāku vai bērnu ienākumiem neviens neko nezina. Bet, ja kāds uzstājīgi tincina, labāk pateikt mazāku summu.

Kā atdot naudu
Vēl viena būtiska kļūda: dot naudu no rokas rokā – pat ja par kaut ko tiek maksāts. Maksājot (veikalā, kafejnīcā) nauda jānoliek uz letes vai speciālā paliktnīša pie kases, kas, starp citu, tur nolikts ne jau skaistumam. Tas jādara tāpēc, ka kopā ar naudu cilvēks var atdot arī savu enerģiju, bet tā ne visiem ir vesela, tīra un veiksmīga.

Nauda, kas paņemta no slikta vai slima cilvēka, nenesīs veiksmi, ja netiks ievēroti zināmi noteikumi. Vislabāk, ja cilvēks, kas pasniedz naudu, noliek to uz kāda koka priekšmeta, jo kokam piemīt lieliska īpašība apslāpēt negatīvo enerģiju. Ja konkrētajā brīdī attīrošā koka nav pie rokas, to var izdarīt, atgriežoties mājās: lai pusstundu vai pat stundu banknotes paguļ uz koka.

Sevišķi tas jāņem vērā, atdodot vai saņemot parādu. Strikti jāņem vērā, ka vakarā parādu neatdod (nauda jau guļ!). Nauda, tāpat kā visa pārēja daba, mostas ar pirmajiem saules stariem un gulēt dodas, kad saule riet. Tāpēc arī saka: “Rīta stunda – zelta stunda.”

Daudzviet pasaulē tirgotājiem ir tāds paradums: kad pircējs kaut ko nopircis un samaksājis, viņi saņemto naudu pavēdina virs citām precēm. Kādēļ? Lai ātrāk tiktu nopirktas arī tās, proti, paātrinātos process nauda–prece–nauda jeb, citiem vārdiem sakot, preces pārvēršanās naudā.

Pavēdinot preces ar pircēja naudu, tām tiek nodota naudas turētāja naudas enerģija – tātad tirgotājs tā vairo pats savu naudas enerģiju. Turklāt enerģētiskajā līmenī naudas enerģija tādā veidā tiek pielīdzināta preces enerģijai (nauda = prece), un prece tiek ātrāk pārdota.

Par visu jāmaksā!
Tāds ir viens no Visuma likumiem, ko cilvēki mēdz saukt par enerģijas saglabāšanās likumu. Kad vienviet kaut kas nācis klāt, citviet obligāti gājis mazumā un otrādi.

Pat ja kaut ko esam ieguvuši par pliku velti, kādu esam apmānījuši, kaut ko kaut kur nozaguši – vēlāk par to visu noteikti maksājam, turklāt dubulti.

Tiesa, maksājam ne jau tikai naudā, bet arī ar enerģiju, ar velti izšķiestu laiku, bet dažkārt maksa var būt ļoti barga: kāds nonāk slimnīcā, cits – cietumā, bet vēl kādam jūk un brūk personīgā dzīve.

Dot vai nedot?
Diez vai atradīsies cilvēks, kurš kaut reizi nav bijis kādam parādā. Aizdot piecīti līdz algas dienai mūsu dzīvē ir gandrīz vai normāla parādība. Un nekā slikta te nav. Vienam drusku pietrūkst, otrs izlīdz. Taču zināmi likumi pastāv arī šajā savstarpējās izlīdzēšanās lietā.

Tāpat kā iepērkoties, arī aizdodot naudu, to nevajag dot no rokas rokā un nekādā gadījumā nedrīkst aizdot naudu vakarā pēc saulrieta.

Pirmkārt, kā jau iepriekš minēts, nauda šajā laikā jau guļ, otrkārt, ne devējam, ne ņēmējam tā nebūs svētīga. Devējam nauda pieplūdīs mazāk un sliktāk turēsies makā, bet ņēmējam paņemtā summa iztērēsies daudz neracionālāk. Tāpēc labāk pagaidīt līdz rītam.

Ir vēl kāda lieta, ko nedrīkst darīt nekādā gadījumā, proti, pašam uzbāzties ar piedāvājumu aizdot. Tādējādi, ja nav izteikts lūgums aizdot, cilvēks ne tikai pats ar varu atstumj savu naudas enerģiju, bet savā ziņā iejaucas arī otra cilvēka karmiskajās norisēs, kas jau viss ir daudz nopietnāk un sarežģītāk.

Cits jautājums – dot vai nedot lūdzējiem uz ielas. Nedot it kā nedrīkst, jo var iznākt, ka tad, kad kaut ko lūgsim paši, neviens nedos mums. Bet dot itin visiem un vienmēr arī nav iespējams, jo tā taču var sevi izputināt.

Kā darīt? Atbilde ir vienkārša: ieklausieties sevī. Ir lūdzēji, kuriem roka pati sniedzas pasniegt. Tad arī dodiet. Kaut vai nieku no tā mazumiņa, kas jums ir. Un nedomājiet par to. Bet, ja sirds un roka pasniegt gribēja, taču tas netika izdarīts, noteikti kādā citā vietā tiks zaudēts vairāk.

Nobeigumā daži pavisam vienkārši ieteikumi.
* Domājiet par naudu tikai pozitīvi.

* Nekautrējieties naudu pārskaitīt. Naudai tas patīk.

* Nebaidieties par kaut ko pārmaksāt. Labāk samaksāt vairāk nekā mazāk.

* Neskopojieties ar dzeramnaudu.

* Neatsakieties no labdarības. Viss, kas ziedots, atgriezīsies. Kā teikts: ko sēsi, to pļausi.