Kad Bairons rakstīja, ka mīla vīrieša dzīvē ir tikai daļa no dzīves, bet sievietes dzīvē — viss, viņš piemirsa sievieti-Aunu. Viņai tikai liekas, ka mīla ir viss, patiesībā viņa tik dzīvi interesējas par apkārtējo pasauli, nerunājot jau par pašas personību, ka mīla kā viens no dzīves izpausmes veidiem nav spējīga piepildīt visu viņas būtību. Turklāt viņa atšķirībā no daudzām citām sievietēm lieliski var iztikt bez vīrieša.
Tiesa gan, dzīve bez vīrieša nenozīmē dzīvi bez mīlas. Viņai pastāvīgi nepieciešams kāds, par ko sapņot. Un nav svarīgi, vai viņš atrodas blakus vai aiz trejdeviņām zemēm: svarīgi, ka par to var domāt pavasara lietū un ziemas naktī, zibeņu uzliesmojuma laikā un patīkamas melodijas ritmā.
Pat, ja šis vīrietis eksistē tikai sapņos, un reālā dzīvē nepastāv, sieviete-Auns nebūs sarūgtināta. Galu galā visu, ko dzīvē var izdarīt vīrietis, viņa var izdarīt pati.
Viņa pati sev atver durvis un negaida galanti pasniegtu mēteli. Viņa ir spējīga pati sev piebīdīt krēslu, izsaukt taksometru, cīnīties par savu eksistenci, un pat piesmēķēt cigareti.
Vēl vairāk, visu to viņa izdarīs ātrāk un labāk par vīrieti. Vai vērts runāt, ka ar to viņa neglābjami ievaino vīriešu patmīlu.
Spilgts sievietes-Auna tēls literatūrā — Skārleta O’Hara Mārgaretas Mičelas romānā “Vējiem līdzi”. Līdzīgi Skārletai, sieviete-Auns liks iemīlēt sevi visiem vīriešiem apkaimē, bet pati ilgosies pēc tā, kas viņai kādu iemeslu dēļ ir pilnīgi nesasniedzams.
Tāpat kā Skārleta, Auns, ja tas nepieciešams, bez vaidiem un čīkstēšanas pielāgosies jebkuriem dzīves apstākļiem. Sievietei-Aunam raksturīga spēja, neraugoties ne uz ko, mest izaicinājumu sabiedrības viedoklim, nenobīties no ienaidnieku armijas un aukstasinīgi nošaut jebkuru, kurš uzdrošināsies iekārot viņas mīļoto.
Vivjēna Lī Skārletas lomā.
Nekas tā neraksturo Auna būtību, kā Skārletas uzvedība brīdī, kad tā, atgriezusies Tarā, izsalkusi, bez draugiem, bez cerībām uz palīdzību, skaļi teica: “Es esmu gatava uz visu un, kad tas būs beidzies, nekad vairs necietīšu badu. Ne es, ne mani tuvinieki. Dievs mans liecinieks, es labāk zagšu un slepkavošu, nekā cietīšu badu.”
Pēc daudziem gadiem un pārdzīvojumiem, zaudējot vīrieti, ko viņa tik ļoti mīlēja, “nesalaužama kā viņas senči, kas nekad nesamierinājās ar sakāvi, pat, ja tā bija acīm redzama, Skārleta pacēla galvu. Viņa atgūs Retu. Viņa zina, ka atgūs. Nav neviena vīrieša, ko viņa nevarētu iegūt, ja vien gribētu.”
Sievieti-Aunu iepriecina uz viņu vērsta sajūsma. Tiesa, jūsmošanai jābūt patiesai un neliekuļotai, pārmērīga glaimošana un komplimentu samākslotība tai neiet pie sirds.
Sievietei-Aunam nepieciešams lepoties ar mīļoto vīrieti. Atbildes gājienā viņam tāpat augsti jāvērtē tās spējas un talanti. Viņa ir prasīga, bet arī pati dod daudz. Sieviete- Auns dāsni dāļā visu, kas viņai ir: laiku, draudzību, naudu un pārējās materiālās un garīgās vērtības. Vienīgo reizi tā skopumu izrāda uz savu mīļoto — tas ir viņas īpašums. Sieviete-Auns ir neparasti greizsirdīga.
Sievietes-Auni ir aktīvi darbarūķi. Tām labi padodas darbi, kur parasti galvenās lomas spēlē vīrieši: no biržas mākleriem līdz dzimtīpašumu pārvaldniekiem, bet tikpat labi var būt modeles vai aktrises.
Dzīvē nepastāv nekas tāds, ko nevarētu sasniegt sieviete- Auns. Ja viņa izvirzīs sev mērķi, tad, lai cik dīvains vai neracionāls šis mērķis būtu, Auns obligāti to sasniegs.
Sieviete-Auns tiecas pasniegt dāvanas, aizdot naudu, apkopt jūs slimības laikā un palīdzēt grūtos periodos. Aizskart viņas lepnumu vai apdzēst entuziasma liesmu nozīmē to nonāvēt. Daudzi ar labpatiku mēģinās viņai to nodarīt, jo pasaulei nepatīk sievietes, kas pierāda, ka ir pārākas. Auna ticība cilvēka būtnes labākajām īpašībām bieži tiek sadragāta pret dzīves realitāti.
Auna zīmē dzimusi sieviete nav priekšzīmīga dējējvista, kas perē cāļus. Ēdienu viņa gatavo labi, bet nemīl ar to nodarboties, mājā saglabā ideālu kārtību, bet tikai redzamajās daļās. Viņa, protams, piešūs pogas un izgludinās kreklus, bet nedarīs to ar prieku. Auns mirgo dārgakmeņu ugunīs, bet nesilda mājas pavarda liesmās. Viņa biežāk satrauc, nekā nomierina. Kaut kur sirds dziļumos tai apslēpts maigums, bet atklājas tas tikai tam, kurš Aunu patiesi mīl. Sievietes-Auni liekas cietsirdīgākas, nekā patiesībā ir.
Būdama māte, viņa vienmēr raudzīsies, lai bērns būtu tīrs, paēdināts, laimīgs un mīlams. Viņa, iespējams, ne pārāk bieži auklēsies un mīlināsies ar to vai būs par aizbildni visās lietās, bet viņas bērni vienmēr saņems pienākošos siltumu un maigumu.
Māte-Auns ieradinās savus bērnus ticēt rūķīšiem un laumām. Viņa vedīs tos pastaigās uz mežu un rādīs spīguļojošas krelles, ko laumas aizmirsušas mežā pēc nakts balles, kad cita māte teiktu, ka zālē mirgo rasa. Māte-Auns saviem bērniem rada burvīgu pasaku, kurā ar sajūsmu dzīvo arī pati. Attiecībās ar bērniem izrāda stingrību, un viņas laime, ja tie spēs izaugt neatkarīgi, patstāvīgi. Trīs likumi, ko tā ievēro audzināšanā: stingra roka, pasaka pirms miega un skūpsts uz nakti.